Kā tikt galā ar spontāno aborts? Kā izdzīvot sēras un kā turpināt dzīvot?
No visas sirds vēlamies izteikt savu dziļāko līdzjūtību par to, ka esat piedzīvojusi spontāno aborts vai nedzīvi dzimušu bērnu! 🙏
Ja tu to lasi, acīmredzot esi to piedzīvojis pats… Tas ir ļoti skumji!
Varbūt jau bija kādas pazīmes vai jums bija priekšnojauta. Vai varbūt tas notika pavisam pēkšņi un sākumā palika nepamanīts. Kā nu arī būtu, jūs cerējāt nākamajos mēnešos vai nedēļās turēt savu mazuli rokās — un tagad jūs sērojat par savu bērnu, pat ja viņš vai viņa vēl bija pavisam mazs. Mēs jūs dziļi saprotam.
Ir svarīgi nejusties vainīgai. Jo ne vienmēr ir iespējams noskaidrot, kāpēc notika spontānais aborts vai bērna piedzimšana mirušā stāvoklī. Tu neesi vainīga, un, visticamāk, tu to nevarētu ne mainīt, ne novērst.
Organizācijā Profemina sievietes mums atkārtoti stāsta par šo skumjo ziņu saņemšanu. Diemžēl dzīves realitāte ir tāda, ka ne katra dzīvība turpina attīstīties un var piedzimt dzīva. Varbūt arī jūsu mazulim bija kāda slimība, un diemžēl bija paredzams, ka viņš vai viņa varētu nepārdzīvot dzemdības vai dzīvot neilgu laiku.
Dodiet vietu savām jūtām
Aborts vai nedzīvs bērns ir ļoti individuāls un dziļš sāpju brīdis! Šāda ziņa var radīt sajūtu, it kā zem kājām būtu izvilkta zeme. Vienā mirklī viss tavā iekšējā pasaulē var kļūt tumšs 🌥, vai arī var parādīties dusmas un izmisums.
Mēs vēlamies jūs iedrošināt – tagad jūs varat ļauties visām savām jūtām un atļauties sērot. Jums ir visas tiesības raudāt par savu bērniņu. Varbūt jūs joprojām atrodaties šoka stāvoklī un nespējat to pilnībā aptvert. Varbūt jūs vēl nespējat raudāt, bet jūtat iekšēju tukšumu un kādu perspektīvas zaudējumu.
Varbūt tu vēl nezini, ko šobrīd jūti vai domā, vai kādas būs nākamās dienas un nedēļas.
Katra sieviete piedzīvo spontāno aborts atšķirīgi un sēro savā veidā. Sajūtas var atšķirties arī tad, ja šī sāpīgā pieredze ir bijusi jāpiedzīvo vairāk nekā vienu reizi un atkal un atkal nākas svārstīties starp cerību, bailēm un atvadu teikšanu.
Mēs vēlamies jūs iedrošināt veltīt laiku, kas jūsu sirdij šobrīd ir nepieciešams — lai saprastu, apzinātos, atvadītos, izsūdzētu sēras un lēnām, savā tempā, atgūtu drosmi un atrastu jaunu skatījumu. Taču tas var prasīt laiku.
Uzticies cilvēkiem, kuri tevi mīl
Ir iespējams arī, ka bērna tēvs / jūsu partneris sēro citādāk un sākumā neizjūt spēcīgas emocijas. Šis atšķirīgais veids, kā tikt galā ar notikušo, var radīt papildu grūtības, taču tam ir arī bioloģisks pamats. Galu galā, kā sieviete, jūs jau bijāt fiziski ļoti cieši saistīta ar savu bērniņu. Vīrietis pats zina tikai ārējo perspektīvu. Jo īpaši, ja bērns vēl bija ļoti mazs un jūs bijāt grūtniecības sākumā, var būt, ka jūsu partnerim vēl nebija izveidojusies emocionāla saikne, jo grūtniecība viņam vēl nešķita reāla. Bet jūs varat viņam izskaidrot, kā jūs tagad jūtaties. Visas jūsu jūtas un arī fiziskās sajūtas ir reālas!
Varbūt neviens no taviem tuviniekiem nezināja par grūtniecību, un šobrīd tu jūties nedaudz vientuļa, pārdzīvojot šo zaudējumu. Pārdomā, kas tev šķiet pareizi, un vai tomēr nevēlies par to atklāti parunāt ar sev tuviem cilvēkiem. Tas var palīdzēt, lai tu savā sāpēs nepaliktu viena!
Varbūt tavi tuvinieki nereaģē tā, kā tu cerēji, un ne visi spēj tikt galā ar šo situāciju. Ņem vērā, ka arī viņi paši var justies bezpalīdzīgi vai nespēt ielikties tavā ādā. Bet paliec kopā ar cilvēkiem, kuri mīlestības pilni stāv tev blakus! Varbūt tu vēlētos sazināties arī ar citām sievietēm vai pāriem, kuri arī ir piedzīvojuši spontāno aborts vai nedzīvi dzimušu bērnu. Dažkārt tavā apkaimē vai internetā ir pieejamas sēru grupas vai atbalsta grupas.
Šajā brīdī mēs vēlētos arī pieminēt, ka pēc spontānā aborta ir svarīgi apmeklēt ginekologu vai dzemdību speciālistu. Šobrīd tas var šķist nepiemēroti vai varbūt jūs vienkārši nejūtaties tam gatava. Tomēr ir jāpārliecinās, ka viss, kas piederējis jūsu mazulim vai placentai, ir izdalījies un nav attīstījusies infekcija. Ārstiem ir liela pieredze šajā jomā, un viņi var sniegt jums atbalstu un aprūpi.
Kā atrast veidu, kā atvadīties
Dažas sievietes stāsta, ka tām šķiet, it kā iekšienē izdziestu gaisma, lai gan ārā ir diena un dzīve turpinās kā parasti. Viss ap tevi rit kā parasti, bet tu pati jūties kā sastindzis. Kas tagad var palīdzēt?
No vienas puses, ir ieteicams atrast veidu , kā atvadīties no sava mazulīša 🕯 Piemēram, varat uzrakstīt vēstuli savam mazulim vai izveidot atmiņu grāmatiņu. Tajā varat ielīmēt ultrasonogrāfijas attēlu, ja tāds jau ir, vai uzrakstīt savas izjūtas, domas par vārdiem un sapņus, kas jums jau bija par savu mazuli. Varbūt vēlaties arī iekārtot mazu stūrīti savās mājās un, piemēram, tur novietot svecīti.
No otras puses, jums var būt arī iespēja apglabāt savu bērniņu — tas ir atkarīgs no tā, kā notika aborts, cik tālu bija grūtniecība un kādi ir noteikumi jūsu valstī vai reģionā. Jūs varat arī noskaidrot vietējā pašvaldībā, vai kapsētā ir piemiņas vieta — vieta vismazākajiem (tam ir daudz dažādu nosaukumu). Tur varat atnest simboliskas lietas vai iedegt sveces. Atkarībā no noteikumiem vecākiem ir tiesības reģistrēt sava bērna dzimšanu dzimtsarakstu nodaļā, tādējādi piešķirot bērnam oficiālu atzīšanu. Vienkārši noskaidrojiet vietējā līmenī, kas jums ir iespējams. Ar šādiem jautājumiem var palīdzēt arī iepriekš minētās apvienības un iniciatīvas.
Novēlam tev daudz spēka turpmākajā laikā un mīlošus cilvēkus tavā pusē!
Tava Profemina ❤️